Bazalts

Apraksts

Bazalts ir smalkgraudains, tumšs, mafisks ekstruzīvs magmatiskais iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklāza (kalcija bagāts) un piroksēna. Tam var būt arī olivīns un magnētīts. Vēdināts bazalts ir bazalts, kas ir pakļauts dēdēšanas procesiem, kas var ietvert fizikālu sadrumstalotību (piemēram, sasalšanas-kušanas cikli) un ķīmisku izmaiņu (piemēram, minerālu pārvēršanos mālos, dzelzs oksīdos un hidroksīdos). Šo procesu rezultātā iezis kļūst mīkstāks, poraināks, maina krāsu (bieži vien uz sarkanīgi brūnu vai dzeltenīgu dzelzs oksidācijas dēļ) un zaudē savu sākotnējo izturību un blīvumu. Vēdināšanas pakāpe var ievērojami atšķirties.

Kā identificēt

Krāsa

Svaigs bazalts ir tumši pelēks līdz melns. Vēdināts bazalts var būt sarkanīgi brūns, dzeltenīgi brūns, pelēks vai pat zaļgans atkarībā no dēdēšanas pakāpes un sekundāro minerālu klātbūtnes.

Spīdums

Svaigs bazalts ir blāvs līdz stiklains (ja ir stikls). Vēdināts bazalts parasti ir blāvs, zemes spīdums, jo minerāli ir pārvērsti mālos un dzelzs oksīdos.

Tekstūra

Svaigs bazalts ir afanītisks (smalkgraudains, individuālie minerālu graudi nav redzami ar neapbruņotu aci) vai porfīrisks (lielāki kristāli smalkgraudainā matricā). Tam var būt arī vezikulāra (ar gāzes burbuļiem) vai amigdaloidāla (vezikulas aizpildītas ar sekundāriem minerāliem) tekstūra. Vēdināts bazalts var būt mīkstāks, trauslāks, ar redzamām plaisām un sadalīšanās pazīmēm. Sākotnējā tekstūra var būt maskēta ar dēdēšanas produktiem.

Kristālu forma

Minerāli bazaltā parasti ir idiomorfi vai hipidiomorfi, bet to izmērs ir mikroskopisks. Vēdinātā bazaltā sākotnējās kristālu formas var būt izjauktas vai aizstātas ar sekundāriem minerāliem.

Šķelšanās

Bazalta minerāliem (piemēram, piroksēnam, plagioklāzam) ir laba šķelšanās, bet iezī kopumā tā nav viegli novērojama smalkgraudainās tekstūras dēļ. Vēdināšanas rezultātā iezis var sadalīties neregulārās, trauslās lauskās.

Ģeoloģiskā vide

Bazalts veidojas vulkānisko izvirdumu laikā uz kontinentālās un okeāniskās garozas. Tas ir sastopams lavas plūsmās, vulkānu konos, šķērsgriezumos (dikes) un gultnēs (sills). Vēdināts bazalts ir atrodams visur, kur bazalts ir pakļauts virszemes apstākļiem, īpaši mitrā un siltā klimatā, kur ķīmiskā dēdēšana ir intensīva.

Galvenie fakti

• Cietība: 5-6 (Mohs skalā, svaigam bazaltam; vēdinātam bazaltam var būt ievērojami mazāka)
• Īpatnējais svars: 2.8-3.0 g/cm³ (svaigam bazaltam; vēdinātam bazaltam var būt mazāka)
• Kristālu sistēma: Monoklīna (plagioklāzs, piroksēns), ortorombiska (olivīns, piroksēns)
• Krāsa: Tumši pelēks, melns, sarkanīgi brūns, dzeltenīgs
• Spīdums: Blāvs, stiklains, zemes
• Caurspīdīgums: Necaurspīdīgs
• Lūzums: Neregulāra, gliemežveida (konhoidāla) (svaigam bazaltam)
• Šķelšanās: Nav izteikta iezī kopumā, bet veidojošajiem minerāliem ir laba šķelšanās
• Sastāvs: Galvenokārt plagioklāzs (labradorīts), piroksēns (augīts), olivīns, magnētīts. Vēdinātā bazaltā var būt arī sekundārie minerāli, piemēram, hlorīts, serpentīns, māla minerāli (kaolinīts, smektīts), dzelzs oksīdi (hematīts, limonīts).

Ātra pārbaude

• Krāsa: Tumši pelēks līdz melns (svaigs); sarkanīgi brūns, dzeltenīgs, pelēks (vēdināts)
• Spīdums: Blāvs līdz stiklains (svaigs); blāvs, zemes (vēdināts)
• Švīkas krāsa: Pelēka līdz pelēkbrūna

Fizikālās īpašības

• Kristālu habituss: Smalkgraudains, porfīrisks, vezikulārs, amigdaloidāls. Vēdinātā bazaltā sākotnējās struktūras var būt izjauktas.
• Šķelšanās veids: Nav izteikta iezī kopumā
• Lūzuma veids: Neregulāra, gliemežveida (konhoidāla) (svaigam bazaltam); trausla, sadrumstalota (vēdinātam bazaltam)
• Sīkstums: Trausls
• Spīduma veids: Blāvs, stiklains, zemes

Veidošanās

Bazalts veidojas, ātri atdziestot mafiskai lavai uz Zemes virsmas vai tuvu tai. Tas ir visizplatītākais vulkāniskais iezis un veido lielu daļu okeāna garozas. Vēdināts bazalts ir bazalts, kas pakļauts fizikālai un ķīmiskai dēdēšanai, mainot tā sākotnējās īpašības.

Izmantošana

Ceļu būve (šķembas, bruģakmens), celtniecības materiāli, dzelzceļa balasts, minerālvates ražošana, dekoratīvais akmens. Vēdināts bazalts var būt mazāk piemērots strukturālām vajadzībām, bet var tikt izmantots kā augsnes uzlabotājs vai pildviela.

Vecuma sadalījums

No prekembrija līdz mūsdienām, īpaši izplatīts mezozoja un kainozoja periodā.

Kur atrast

Atrašanas padomi

Līdzīgi ieži

Zinātniskā klasifikācija

Minerālu klase

Magmatiskais iezis (ekstruzīvs)

Grupa

Mafiskie ieži

Kristālu sistēma

Nav viena kristālu sistēma, jo tas ir iezis, kas sastāv no vairākiem minerāliem ar dažādām kristālu sistēmām.

Ķīmiskā formula

Nav vienas ķīmiskās formulas, jo tas ir iezis. Sastāv no silikātiem, dzelzs un magnija oksīdiem.

Sastāvs

SiO₂ (45-52%), Al₂O₃ (14-18%), FeO (8-12%), MgO (6-10%), CaO (8-12%), Na₂O (2-3%), K₂O (0.5-2%). Vēdinātā bazaltā šīs proporcijas var mainīties, pieaugot ūdens un dzelzs oksīdu saturam.

Izpētiet Bazalts