Granīts

Apraksts

Granīts ir gaišas krāsas, rupjgraudains līdz vidēji graudains intruzīvs magmatisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca (20-60% tilpuma), laukšpatiem (ortoklazs un/vai plagioklazs, kopā >35% tilpuma) un vizlas (biotīts un/vai muskovīts) vai amfiboliem. Tā tekstūra ir fanerītiska (graudaina), kas nozīmē, ka atsevišķi minerālu graudi ir redzami ar neapbruņotu aci. Krāsa var variēt no baltas, pelēkas, rozā līdz sarkanai, atkarībā no laukšpatu veida un daudzuma, kā arī citu minerālu klātbūtnes.

Kā identificēt

Krāsa

Granīta krāsa var būt ļoti daudzveidīga, sākot no baltas, pelēkas, dzeltenīgas, rozā līdz sarkanai. Krāsu nosaka galvenokārt laukšpatu veids un daudzums (ortoklazs bieži piešķir rozā vai sarkanīgu nokrāsu, plagioklazs – baltu vai pelēku), kā arī citu minerālu (piemēram, biotīta, amfibolu) klātbūtne, kas var piešķirt tumšākus toņus.

Spīdums

Minerāliem granītā ir stiklains (kvarcs, laukšpati) vai perlamutra (vizlas) spīdums. Kopumā iezim ir blāvs līdz stiklains spīdums, atkarībā no minerālu sastāva un virsmas apstrādes.

Tekstūra

Granītam ir raksturīga fanerītiska (graudaina) tekstūra, kas nozīmē, ka atsevišķi minerālu graudi ir pietiekami lieli, lai tos varētu redzēt ar neapbruņotu aci (parasti 1-5 mm, bet var būt arī rupjāki). Graudi ir savstarpēji saauguši un veido blīvu, izturīgu masu.

Kristālu forma

Minerāli granītā parasti veido anhedrālus līdz subhedrālus graudus, kas nozīmē, ka tiem nav labi attīstītas kristālu formas, jo tie auga ierobežotā telpā. Kvarcs bieži ir neregulāras formas, laukšpati var būt nedaudz izstiepti, bet vizlas veido plānas plāksnītes.

Šķelšanās

Granīts kā iezis neuzrāda šķelšanos, jo tas ir minerālu aglomerāts. Tomēr tā sastāvā esošajiem minerāliem ir raksturīga šķelšanās: laukšpatiem ir divas labi attīstītas šķelšanās plaknes gandrīz taisnā leņķī, vizlām ir perfekta bazālā šķelšanās (vienā virzienā), bet kvarcam nav šķelšanās, tas lūst gliemežveidīgi.

Ģeoloģiskā vide

Granīts veidojas intruzīvos magmatiskos ķermeņos, piemēram, batolītos, lopolītos, stokus un daikos, dziļi Zemes garozā. Tas ir raksturīgs kontinentālās garozas iezis un bieži sastopams kalnu grēdu kodolos, kur tas atsedzas erozijas rezultātā. Granīta veidošanās ir saistīta ar orogēnām jostām, subdukcijas zonām un kontinentālo plātņu sadursmēm.

Galvenie fakti

• Cietība: Granīts kā iezis nav mērāms pēc Mosa skalas, bet tā sastāvdaļas ir cietas: kvarcs (7), laukšpati (6-6.5), vizlas (2-4). Kopumā granīts ir ļoti ciets un izturīgs iezis.
• Īpatnējais svars: 2.63-2.75 g/cm³
• Kristālu sistēma: Nav viena kristālu sistēma, jo granīts ir iezis, kas sastāv no vairākiem minerāliem. Kvarcs ir trigonāls, laukšpati ir monoklīni vai triklīni, vizlas ir monoklīnas.
• Krāsa: Balts, pelēks, rozā, sarkans, dzeltens, melns (atkarībā no minerālu sastāva)
• Spīdums: Stiklains (kvarcs, laukšpati), perlamutra (vizlas)
• Caurspīdīgums: Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs (atkarībā no minerālu sastāva un graudu lieluma)
• Lūzums: Neregulāra, gliemežveidīga (kvarcam), šķembu veida (laukšpatiem)
• Šķelšanās: Nav šķelšanās iezim kopumā. Minerāliem: laukšpatiem ir divas šķelšanās plaknes, vizlām ir perfekta bazālā šķelšanās, kvarcam nav šķelšanās.
• Sastāvs: Galvenokārt kvarcs (20-60%), laukšpati (ortoklazs un/vai plagioklazs, >35%), vizlas (biotīts, muskovīts) un/vai amfiboli. Var saturēt arī nelielu daudzumu citu minerālu, piemēram, granātu, cirkonu, magnetītu, apatītu.

Ātra pārbaude

• Krāsa: Gaišs (balts, pelēks, rozā, sarkans)
• Spīdums: Stiklains līdz blāvs
• Švīkas krāsa: Balta (nav nozīmīga granītam kā iezim, bet tā sastāvdaļām)

Fizikālās īpašības

• Kristālu habituss: Granulēts, masīvs, ar savstarpēji saaugušiem minerālu graudiem.
• Šķelšanās veids: Nav šķelšanās iezim. Minerāliem: laukšpatiem ir divas šķelšanās plaknes, vizlām ir perfekta bazālā šķelšanās.
• Lūzuma veids: Neregulāra, gliemežveidīga (kvarcam), šķembu veida (laukšpatiem).
• Sīkstums: Trausls, bet ļoti izturīgs pret spiedi un nodilumu.
• Spīduma veids: Stiklains līdz blāvs.

Veidošanās

Granīts ir intruzīvs magmatisks iezis, kas veidojas, lēni atdziestot un kristalizējoties magmai dziļi Zemes garozā. Šis lēnais atdzišanas process ļauj minerāliem izaugt pietiekami lieliem, lai tos varētu redzēt ar neapbruņotu aci. Granīta magma parasti veidojas, izkūstot kontinentālajai garozai subdukcijas zonās vai kontinentālo plātņu sadursmes vietās.

Izmantošana

Granīts ir plaši izmantots celtniecībā un apdarē tā izturības, estētiskās pievilcības un pulējamības dēļ. To izmanto kā apdares materiālu ēku fasādēm, grīdām, darba virsmām, pieminekļiem, bruģakmeņiem un kapakmeņiem. Tāpat to izmanto ceļu būvē kā šķembas un pildvielu.

Vecuma sadalījums

Granīts ir sastopams visos ģeoloģiskajos laikmetos, sākot no Arhaja (vairāk nekā 2,5 miljardi gadu vecs) līdz pat Kainozoja ērām. Lielākā daļa granīta veidojumu ir saistīti ar orogēnām jostām un kontinentālo garozu veidošanās procesiem.

Kur atrast

Atrašanas padomi

Līdzīgi ieži

Zinātniskā klasifikācija

Minerālu klase

Nav minerāls, bet iezis. Sastāv no silikātu minerāliem.

Grupa

Intruzīvie magmatiskie ieži, felsiskie ieži.

Kristālu sistēma

Nav viena kristālu sistēma, jo granīts ir iezis.

Ķīmiskā formula

Nav vienas ķīmiskās formulas, jo granīts ir minerālu maisījums. Galvenie elementi ir Si, Al, K, Na, Ca, Fe, Mg.

Sastāvs

Kvarcs (SiO₂), laukšpati (KAlSi₃O₈, NaAlSi₃O₈, CaAl₂Si₂O₈), vizlas (K(Mg,Fe)₃AlSi₃O₁₀(OH)₂, KAl₂(AlSi₃O₁₀)(OH)₂), amfiboli (piemēram, hornblende).

Izpētiet Granīts